Darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu kļūst par realitāti arī azartspēļu un kazino strīminga nozarē. Lai nodrošinātu spēles godīgumu, novērstu krāpniecību un sekotu līdzi pakalpojumu kvalitātei, darba devēji arvien biežāk izvēlas mākslīgā intelekta (MI) risinājumus. Tomēr, ieviešot videoanalītikas rīkus, kas kontrolē darbinieku uzvedību un fizisko stāvokli, kazino operators var nonākt tiesiskā mīnu laukā.
Arī Latvijā darbinieki pauž bažas vai iesniedz sūdzības par to, ka viņu darba ikdienā tiek izmantota darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu. Kur Eiropas Savienības (ES) tiesībās novilkta robeža starp uzņēmuma leģitīmajām interesēm un darbinieka pamattiesībām?
Šajā rakstā
Kāpēc kazino interesē darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu
No kazino vadības viedokļa vēlme ieviest viedus novērošanas rīkus ir saprotama:
- Spēles integritāte. Jānovērš krāpniecības riski, piemēram, slepenu zīmju nodošana spēlētājiem vai citi spēles noteikumu pārkāpumi.
- Kvalitātes un drošības kontrole. Krupjē un spēles vadītāja darbs prasa augstu koncentrēšanos, tāpēc darba devēji vēlas savlaicīgi pamanīt nogurumu, kas var novest pie kļūdām.
- Regulatīvās prasības. Azartspēļu nozarē videonovērošana spēļu zālēs un pie spēļu galdiem ir ierasta un bieži arī normatīvi prasīta prakse.
Šīs intereses ir leģitīmas, taču veids, kādā tās tiek sasniegtas, nedrīkst pārkāpt likumā noteiktos rāmjus.
Darbinieka skatupunkts: privātums, cieņa un stress
Krupjē, kāršu dalītājam vai strīma vadītājam darbs kameru priekšā nav nekas jauns. Tomēr ir būtiska atšķirība starp to, vai video ierakstu drošības nolūkos vēro cilvēks (drošības dienesta darbinieks), vai arī darbinieku nepārtraukti skenē un vērtē algoritms.
Kad darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu sāk analizēt sejas izteiksmes, mikrokustības, acu mirkšķināšanu vai stresa līmeni, darbinieks saskaras ar:
- Privātuma aizskārumu. Fizioloģiskie dati un psiholoģiskais stāvoklis ir dziļi personiska informācija.
- Psihosociālo spiedienu. Apziņa, ka sistēma mēra katru sejas kustību vai noguruma pazīmi, rada papildu stresu un algoritmiskas kontroles sajūtu.
Darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu un ES MI akts
ES Mākslīgā intelekta akts (Regula (ES) 2024/1689) darba devējiem nosaka skaidras robežas.
Aizliegta emociju atpazīšana darba vietā
Kopš 2025. gada 2. februāra ES ir aizliegts darba vietās izmantot MI sistēmas, kas secina cilvēka emocijas (MI akta 5. panta 1. punkta f) apakšpunkts). Izņēmums attiecas tikai uz medicīniskiem vai drošības apsvērumiem, un to tulko šauri. Tātad rīki, kas no sejas izteiksmēm vai balss mēģina noteikt darbinieka stresu, neapmierinātību vai garastāvokli, kazino darba vidē ir pretlikumīgi.
Svarīga nianse: MI aktā emociju atpazīšana neietver fiziskus stāvokļus, piemēram, sāpes vai nogurumu. Tāpēc sistēma, kas fiksē tikai noguruma pazīmes, automātiski nav aizliegta. Taču robeža ir ļoti šaura: ja tā pati sistēma vērtē arī stresu, uzmanību vai noskaņojumu, tā jau var nonākt aizlieguma zonā. Turklāt arī noguruma noteikšanai joprojām piemēro GDPR un augsta riska sistēmu prasības.
Augsta riska MI sistēmas
Pat ja MI izmanto tikai uzvedības anomāliju un kāršu dalīšanas precizitātes analīzei, darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu, kas uzrauga un vērtē darbinieku sniegumu un uzvedību, tiek kvalificēta kā augsta riska MI sistēma (MI akta III pielikuma 4. punkts). Tai piemēro stingras prasības attiecībā uz risku pārvaldību, datu kvalitāti, cilvēka pārraudzību un pārredzamību, un darba devējam pirms ieviešanas jāinformē darbinieki un viņu pārstāvji.
Pēc 2026. gadā pieņemtajiem Digitālā omnibusa grozījumiem šīs prasības piemēro no 2027. gada 2. decembra. Sistēmas, kuras ievieš jau tagad, ir vērts projektēt atbilstoši šīm prasībām, lai vēlāk tās nebūtu jāpārbūvē.
Darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu un GDPR
Vispārīgā datu aizsardzības regula (GDPR) nosaka samērīguma un datu minimizēšanas principu. Darba devējam jāpierāda, ka konkrēto mērķi (piemēram, spēles drošību) nav iespējams sasniegt ar mazāk privātumu aizskarošiem līdzekļiem.
- Biometrisko datu apstrāde personas identificēšanai ir īpašu kategoriju datu apstrāde (GDPR 9. pants), kurai nepieciešams atsevišķs tiesiskais pamats.
- Darbinieka piekrišana šādās situācijās parasti nav spēkā esoša, jo starp darbinieku un darba devēju pastāv varas nelīdzsvarotība.
- Ja sistēma pati pieņem lēmumus ar būtiskām sekām darbiniekam, piemēro GDPR 22. panta ierobežojumus attiecībā uz automatizētiem lēmumiem.
- Ja notiek sistemātiska darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu, obligāti jāveic ietekmes uz datu aizsardzību novērtējums (DPIA, GDPR 35. pants).
Par personu tiesībām datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā lasiet arī mūsu rakstu CSDD datu noplūde: vai Jums ir tiesības pieprasīt kompensāciju?
Latvijas Darba likums un Datu valsts inspekcija
Darba likums uzliek darba devējam pienākumu nodrošināt drošus darba apstākļus, vienlaikus respektējot darbinieka privāto dzīvi. Datu valsts inspekcija (DVI) savā praksē konsekventi uzsver, ka visaptveroša un nepārtraukta darbinieku novērošana nav pieļaujama, un darbiniekiem jābūt skaidri informētiem par to, kā un kādiem mērķiem tiek apstrādāti viņu dati. Tas pilnā mērā attiecas arī uz gadījumiem, kad tiek veikta darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu.
4 noteikumi: likumīga darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu kazino
Uzņēmumiem, kas izstrādā vai ievieš spēļu novērošanas rīkus, svarīgi atcerēties: tehnoloģijai jābūt vērstai uz spēles procesu, nevis uz darbinieka personību.
- Koriģējiet MI funkcionalitāti. Atsakieties no funkcijām, kas analizē darbinieku emocijas, stresu vai sejas izteiksmes. Noguruma risku risiniet ar pārdomātu darba un atpūtas laika plānošanu.
- Fokusējieties uz priekšmetiem, nevis seju. Orientējiet MI analītiku uz spēles galdu, kārtīm, žetoniem un spēles gaitas loģiku.
- Nodrošiniet cilvēka pārraudzību (human-in-the-loop). Galīgos lēmumus par pārkāpumiem vai aizdomīgām darbībām vienmēr pieņem cilvēks, nevis algoritms automātiski.
- Veiciet novērtējumu pirms ieviešanas. Pirms sistēmas palaišanas veiciet DPIA un MI risku auditu, kā arī informējiet darbiniekus.
Darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu: biežāk uzdotie jautājumi
Vai darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu kazino ir likumīga?
Jā, noteiktās robežās. Sistēmas, kas analizē spēli (kārtis, žetonus, darbības pie galda), var būt likumīgas, ja tās atbilst GDPR un MI akta prasībām. Sistēmas, kas secina darbinieku emocijas, ir aizliegtas.
Vai darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu drīkst noteikt krupjē nogurumu?
Nogurums ir fizisks stāvoklis, tāpēc tā noteikšana automātiski nav aizliegta emociju atpazīšana. Tomēr robeža ir šaura, un šādai sistēmai joprojām nepieciešams tiesiskais pamats, DPIA un cilvēka pārraudzība.
Vai pirms ieviešanas jāveic DPIA?
Jā. Sistemātiskai darbinieku uzraudzībai ar jaunām tehnoloģijām pirms palaišanas obligāti jāveic ietekmes uz datu aizsardzību novērtējums saskaņā ar GDPR 35. pantu.
No kura brīža piemēro MI akta augsta riska prasības?
Pēc 2026. gada Digitālā omnibusa grozījumiem augsta riska prasības nodarbinātības jomas MI sistēmām piemēro no 2027. gada 2. decembra. Emociju atpazīšanas aizliegums darba vietā ir spēkā kopš 2025. gada 2. februāra.
Vai jūsu uzņēmums plāno ieviest vai izstrādā MI risinājumus?
Regulējums strauji mainās, un robeža starp inovatīvu drošības rīku un nopietnu pārkāpumu var būt ļoti šaura.
Juridiskais birojs R|R Law and Finance konsultē ES Mākslīgā intelekta akta, GDPR un darba tiesību jautājumos un palīdz uzņēmumiem droši un likumīgi ieviest jaunākās tehnoloģijas.
Sazinieties ar mums, ja jūsu uzņēmumā plānota darbinieku novērošana ar mākslīgo intelektu un nepieciešams juridisks izvērtējums: www.rrpartners.lv